Vietējās auditorijas priekšā vēsturiskajā Santa Kroče laukumā Florencē vietējais favorīts Fabio “Stone Crusher” Turki ar strīdīgu punktu uzvaru pār Latvijas bokseri Milanu “Big Bad Wolf” Volkovu izcīnīja WBO Global titulu krūzeru svarā.
Turki pēc desmit raundiem tika atzīts par uzvarētāju ar vienbalsīgu tiesnešu lēmumu (97–93, 97–93, 97–94), taču šis lēmums izraisīja pretrunas — gan skatītāji, gan Volkova komanda uzskata, ka Milans ringā bija izdarījis pietiekami, lai triumfētu.
“Saņēmu ziņas no pašiem itāļiem, Fabio draugiem, no Amerikas, no Spānijas, ārzemju medijos bija raksti — ka tiku apzagts. Arī ESPN Top Rank un DAZN komentētāji teica to pašu.”
Šos vārdus Volkovs sacīja sarunā ar SlotsFighter, analizējot desmit raundus, kas, viņaprāt, bija jāizcīna viņa pirmo WBO Global jostu.
Volkovs pret Turki — Sīva un grūta titulcīņa
Ringu pārskatīja varenā Santa Kroče bazilika. 31 gadus vecais Fabio Turki (24–3, 16 KO pirms cīņas) bija uz četru uzvaru viļņa, savukārt 25 gadus vecais Milans Volkovs (11–3–2, 6 KO pirms cīņas) aizvadīja savu pirmo titulcīņu ārpus dzimtenes.
Turki jau pirmajā raundā enerģiski devās uz priekšu un ieņēma centra pozīciju. Volkovs sāka piesardzīgi, ieturot un testējot distanci. Taču jau otrajā raundā Milans atmeta sākotnējo piesardzību un iesaistījās apmaiņā ar itāli. Tieši tur sāka pieaugt Volkova pārliecība.
“Pirmie divi, trīs raundi, es pielāgojos. Gribēju saprast, kā viņš strādā, ko viņš darīs. Arī pašam vajadzēja iekustēties — pirmo reizi pilnā distance, desmit raundi. Zināju, ka izturēšu, bet bija nepieciešams sevi sajust.”
Turki smagie kombinētie sitieni bieži sasniedza mērķi. Volkovs atbildēja ar prettriecieniem. Fabio trešajā un ceturtajā raundā guva panākumus ar spēka sitieniem, taču Volkovs izcēlās ar lielisku izturību, absorbējot pat Turki labākos trāpījumus.
“Ceturtā raunda sākumā, kad izgājām, es ieraudzīju, ka viņam labā acs ir pilnīgi ciet. Viņam bija grūti redzēt.”
Te Itālijas sportista fokuss uz aso uzbrukumu izmaksāja dārgi: jau ceturtā raunda beigās Fabio labā acs bija redzami aizpampusi no Volkova precīzajiem sitieniem. Trauma turpināja saasināties, līdz acs gandrīz pilnībā aizvērās.
Sākot ar piekto raundu, iniciatīva nepārprotami pārgāja Volkova rokās. Jutis, ka Fabio redze ir traucēta, Volkovs paātrināja tempu. Vidējos raundos viņš sāka apsteigt Turki. Itāļa uzbrukuma apjoms saruka — Fabio meklēja distanci ar apgrūtinātu redzamību.
Šajā brīdī Volkovs pilnībā pārņēma ringu, trāpīja ar tīrām kombinācijām un turpināja vairot savu pārliecību. Septītais raunds bija kopumā līdzvērtīgāks, jo Turki atrada spēkus pretoties, taču līdz astotajam viesis atkal drošāk diktēja notikumus.
“Cīņas laikā atceros, ka lidoja asinis. Man likās, ka man no sejas kaut kas tek, [treneris] Igors vienmēr slaucīja mani stūrī. Nevarējām saprast, no kurienes tek. Beigās viss nāk no Fabio — deguns, acs… Viss biju viņa asinīs, tiesnesis ringā arī.”
Pēdējos divos raundos, saprotot, ka rezultāts var svārstīties, Turki pielietoja pēdējo spēka uzrāvienu. Devītajā un desmitajā raundā itālis uzņēmās drosmīgu ofensīvu, mēģinot atspiest Volkovu. Milans, savukārt, turēja līdzi un piezemēja arī savus sitienus.
Tehniski, Volkovs otrajā cīņas pusē bija izdarījis vairāk nekā pietiekami, lai uzvarētu. Turki bija smagi cietis, un Milans galvenokārt kontrolēja beigu raundus ar “tīrāku” darbu. Neizšķirts šādos apstākļos būtu bijis dāsns, taču pieņemams rezultāts — tomēr oficiālie tiesneši lēma citādi. Visi trīs tiesneši piešķīra uzvaru Fabio Turki, kurš tādējādi tika kronēts par WBO Global čempionu krūzeru svarā.
Volkovu, kuru trenē Igors Mesmers, rezultāts pārsteidza. Bokseris bija pārliecināts, ka uzvarējis vismaz sešos no desmit raundiem, ja ne vairāk. Sašutumu pastiprināja fakts, ka divi no trim tiesnešiem bija itāļi.
“Ja tiesneši būtu tiešām neitrāli, neizšķirts būtu labākais, ko viņi varētu iedot. Kā minimums par vienu, diviem raundiem es biju priekšā. Es gribētu revanšu. Kad sāka saukt punktus, man likās, ka man ir vairāk, ņemot vērā tieši precīzo sitienu daudzumu.”

Volkova komanda ir izteikusi nodomu apelēt lēmumu ar WBO. Vai tas novestīs pie reālas korekcijas — piemēram, revanša cīņas vai punktu pārvērtēšanas — vēl nav zināms. WBO Global tituls varbūt nav pasaules čempiona josta, taču jebkuru strīdīgu situāciju risināt, tīri principiāli, ir būtiski jebkurā sporta veidā.
Apelācija WBO: Vai tas ir tā vērts?
Apelācijas par tiesnešu lēmumiem boksā nav retums, taču pašas cīņas rezultāta izmaiņas vai atcelšana ir ārkārtīgi reta. Bieži vien organizācija var pārskatīt punktu skaitīšanu vai noteikt revanšu, taču oficiālais lēmums, kas pieņemts cīņas vakarā, parasti paliek spēkā.
Pasaules Boksa organizācijai (WBO) patiešām ir apelācijas process. Viens slavens gadījums bija Manija Pakjao pretrunīgi vērtētais zaudējums Timotijam Bredlijam 2012. gadā. Pēc tam, kad Pakjao zaudēja ar dalītu tiesnešu lēmumu, WBO izveidoja piecu neatkarīgu tiesnešu paneli, lai cīņu izvērtētu atkārtoti. Visi pieci WBO izraudzītie tiesneši cīņu novērtēja par labu Pakjao.
WBO nebija tiesību atcelt Nevadas štata Atlētikas komisijas lēmumu; organizācija varēja vien norādīt, kuru tā uzskatīja par uzvarētāju, un, iespējams, piedāvāt vai pieprasīt revanšu. (Pakjao–Bredlija cīņa galu galā noveda pie tieša revanša, taču tikai tāpēc, ka tam piekrita abi bokseri; pirmās cīņas protokolā joprojām fiksēta Bredlija uzvara.)
Lēcot tālāk uz 2017. gadu, vēl viens gadījums atstāja Pakjao zaudētāja lomā — šoreiz pret austrālieti Džefu Hornu. Šīs WBO pusvidējā svara titulcīņas iznākums — vienbalsīgs lēmums par labu Hornam — tika skaļi kritizēts, un Filipīnu valdības Sporta komisija iesniedza protestu.
WBO vēlreiz organizēja pārskatīšanu ar neatkarīgiem tiesnešiem. Šoreiz panelis cīņu pārrēķināja un atzina, ka austrālietis uzvarējis ar septiņiem raundiem pret pieciem, būtībā apstiprinot sākotnējo spriedumu. Tādējādi Horna sensacionālā uzvara pār Pakjao tika nostiprināta ar WBO pārskata secinājumiem, un rezultāts netika mainīts.
Šie piemēri rāda, ka, lai arī WBO var reaģēt uz strīdīgiem rezultātiem, tos pārskatot, nolūks ir drīzāk atklātība, nevis matu skaldīšana. Boksā tiesnešu lēmumi ir galīgi, ja vien nav ārkārtēju apstākļu (piemēram, pierādītu punktu skaitīšanas kļūdu vai pārkāpumu). Lielākais, uz ko parasti var cerēt zaudējušais bokseris, ir pārskatīšana vai pieprasīts revanšs.
Tomēr, kā pats Milans saka:
“Izgājām kā anderdogi, un apgriezām visu kājām gaisā. Bija izaicinājums; to pieņēmām un izdarījām, ko varējām.”