Šodienas intervija ir ar vienu no Latvijas spilgtākajām personībām gan sportā, gan izklaidē—Kristapu Zuti. No mierīgās Sabiles laukiem līdz uzmanības centram, Zutis ir smagsvars boksa cimdos un haosa magnēts ārpus tiem. Tomēr, neskatoties ne uz ko, Kristaps paliek nesatricināms, sevī iemiesojot mieru un pārliecību, kas viņam arī nopelnījis uzticamus sekotājus.
Kā ir? Gatavs? Pretinieks arī nerūc uz Tevi—vismaz pagaidām.
Piedzimu gatavs. Nu, katrā ziņā, smagāks par mani viņš noteikti ir. Īsāks augumā, bet smagāks. Tie kas rūc nav bīstamie. Klusākie parasti ir bīstamāki. Publiski izrādīties noteikti nav rādītājs.
Un uztraukuma nav nemaz?
Nav tāda cilvēka zem šīs saules, ar kuru es baidītos dalīt ringu.
Jo Tu esi Sabiles Kung FU!
Nevarēju īsti izdomāt savu stilu, tāpēc izdomāju jaunu. Pirmā cīņa man bija karate, izbraukumā Kabilē. Kā es jutos? Droši vien tāpat, kā pirmo reizi, kad ieraudzīju kailu sievieti. Nobijies, aizrautīgs, ar cerību—ekspektāciju pilns par to, kas tūlīt notiks. Zaudēju. Es esmu tik daudz savā dzīvē zaudējis, gan ringā, gan ārpus tā, ka par to varētu doktora disertāciju uzrakstīt.
Kas notiek Tavā galvā tajās reizēs, kad zaudē?
Katrs zaudējums ir “paturi manu aliņu, es varu labāk”. Es varu vēl, es vēl neesmu beidzis. Katra zaudētā cīņa, dzīvē vai ringā, motivē vēl stiprāk. Skaidrs, ka neviens negrib un arī neiet uz zaudējumu, bet no katra sliktā notikuma dzīvē kaut kas ir jāpaņem. Un no katra Tu iemācies, saproti, ko esi izdarījis nepareizi. Ja to ir par daudz, tad jāveic secinājumi lai saprastu, kas ir pie vainas. Tikai tad arī ir rezultāts. Man neliekas, ka es uzvarēšu. Man liekas, ka es iešu izkauties!
Nav svarīgi—uzvari vai nē. Ir svarīgs pats process?
Jau kādu laiku vairs īsti nav. Šajā gadījumā, šajā cīņā, man noteikti ir svarīgs process. Rezultāts ir ļoti sekundārs. Tas nenozīmē, ka es jebkādā mērā vai kaut par vienu centimetru taisos piekāpties. Es iešu pakaifot. Tāda tipa pasākums… Visu dzīvi esmu rīkojis pasākumus un vienmēr esmu gribējis ko tādu sarīkot. Daņiks malacis! Man ir ļoti liels gods piedalīties.
Ikdienā trenējies regulāri?
Pēdējā laikā nav sanācis, bet gatavs es esmu. Mans darbs ir trenēties. No rīta celties un braukt uz treniņu—tas ir mans ofiss. Sporta centrs “Jugla” ir mans kabinets. Beigsies intervija, iešu paskriet; vajag kārtīgi izelpoties. Drīz jākaujās. [smejas]
Būt ringā ir sekunžu jautājums. Kā tas strādā?
Tas ir instinkta jautājums. Ieslēdzās dzīvnieks: jāsaplosa pretinieks. Nezinu, ko es tajā brīdī domāju. Tas ir kā jautāt lauvai, kas plēš hiēnas. Kā saplēst? Gribu saplēst! Un, ja tas nav medījums, tad tīri izdzīvošanas instinkts. Tas ir kā skatīties “National Geographic”. Tu redzi, kā divi grizliji cīnās par lasi, kas tikko izmakšķerēts. Tas pats abiem cīnītājiem, visticamāk, arī notiek galvā.
Lai nokļūtu tur, kur esi tagad, vai karjeras laikā ir sanācis kaut ko upurēt?
Es esmu pazaudējis visas savas cilvēciskās attiecības. Esmu pazaudējis draugus, visas savas draudzenes, kā var lasīt internetā—un ne ar to labāko noskaņojumu, kā redzam. Lai nokļūtu tur, kur esmu tagad, man ir nācies upurēt pilnīgi visu, ko var iedomāties, un x10. Bet tāda ir dzīve. Mēs ne vienmēr pieņemam pareizos lēmumus. Ne vienmēr pietiek drosmes īstajā momentā pagriezties un izvēlēties ceļu, kas ir nezināms.
Man 34 gadi ir pierādījuši to, ka nedrīkst negriezties brīžos, kad savos lēmumos jābūt stingram. Ko es vēl esmu sapratis: īsta dzīve sākas tad, kad paliek pie d****s, ko citi domā, kad paliek vienaldzīgs apkārtējo viedoklis. Paldies Dievam, es savu “zen” stāvokli esmu sasniedzis. Ja visu laiku iepriekš biju Zutis no Sabiles, tad tagad esmu Zutis, kam ir p***j.
Cik ilgi plāno turpināt cīņu karjeru?
Kamēr maksās, tikmēr kaušos. Un maksā ļoti labi. Bet nav vērts sākt. Var naudu nopelnīt citur. Ja var dabūt darbu, ejat strādāt. Nevajag cīnīties. [smejas] Es ņemu līdzi džekus, kas grib un kas var, lai viņi redz, cik ļoti tas nav vajadzīgs. Jo sāp. Cīņu sportā, mēs esam norūdīti. Mums dzīvē nav tādu brīžu, kad kaut kas nesāp. Dūre vai celis, vai potīte, vai galva, vai acis, vai nieres, vai aknas. Tu pierodi pie fiziskajām sāpēm, un tad jāsāk pierast pie emocionālajām.
Vai to dienas beigās reāli sanāk arī izbaudīt?
Cīņu sports ir ļoti smags sports un bizness. Ļoti, ļoti, ļoti vientuļš sporta veids. Dienas beigās, Tu guli gultā ar sasistām dūrēm un kājas rauj krampī, un, ja Tu neesi uzvarējis, nevienam nekas vairs neinteresē. 3×3 basketbols arī bija spilgts piemērs tam. Latviešu mentalitātes spilgtākā izpausme. Zaudē, nav labi. Tiec līdz zeltam—pārāk daudz naudas iztērēts. Nekad nav labi.
Kad es uzvarēju, man bija 1000 neatbildēti zvani. Kad es zaudēju, man piezvanīja mamma un treneris. Ja vien nav īsts tīrradnis, kurš visus var nosist, tad kārtīgi jāapdomā, vai džeks mentāli tam ir gatavs, jo šis sports ir nežēlīgs.
Pieraksti datumu—BAZARA 0 Fight Club pārņems ekrānus jau 22. augustā. Mēs šo pasākumu strīmosim bez maksas!
Pasākumu atbalsta LEX Casino. Izmanto ekskluzīvu €10 bezmaksas likmi, lai kačātu haipu—reģistrējies LEX caur mūsu mājaslapu, izmantojot bonusa kodu “BAZARA0”!
Spēlējot LEX, Tu ne tikai atbalsti BAZARA 0 Fight Club, bet arī kvalificējies Lucky Punch Karaliskajam čempionātam, kurā vari pacelt daļu no €80,000 balvu fonda!
