29. augustā izskanējis Spēka Podkāsts ar Jāni Eisaku un Kasparu Semjonovu, kurā viesojās arī viens no BAZARA 0 Fight Club organizatoriem, Daņiks Vesņenoks. Podkāsta laikā visi trīs apsprieda nupat aizvadīto BAZARA 0 cīņu pasākumu un Ghetto Fight—divus skaļus notikumus Latvijas cīņu sportā.
Eisaks: Kāpēc bez biļetēm?
Vesņenoks: Tāpēc, ka stipri mīlu cīņu sportu. Nevēlos no tā taisīt biznesu. Bizness, līdz galam, nav tīra lieta. To, ko varu dot cīņu sportam Latvijā, es mēģinu dot, cerot, ka varēšu to attīstīt vēl vairāk. Nepārdevu biļetes, jo gribēju arī parādīt, ka neesam kā visi citi. Lai iekšā atrastos nopietni cilvēki. Man šķiet, ka vienīgais kurš Latvijā ir radījis tik labu cīņu sporta statistiku, ir Mairis Briedis. Mēs bijām visos portālos, lai gan nevienam to neprasījām.
Eisaks: Kā ideja vispār radās? No malas izskatījās visai spontāni. Par pasākumu aktīvi sāka runāt aptuveni nedēļu iepriekš.
Vesņenoks: Ļoti labi nostrādāja komanda. Pati ideja, uztaisīt labāko cīņu šovu Latvijā, radās pirms 2-3 gadiem. Tobrīd nebiju gatavs un nācās pagaidīt. Arī tagad, tas nebija biznesa gājiens—fiziski, es zaudēju naudu, bet ieguvu daudz vairāk.
Eisaks: Kas skatījās vairāk—Latvijas publika?
Vesņenoks: Jā, 80% skatītāju bija no Latvijas. Bet mana vīzija ir globāla. Viss, kas būs nākotnē, ir starptautiskajai interneta videi.
Eisaks: Kā Tu nonāci līdz gala cīņu pāriem?
Vesņenoks: Meklēju cilvēkus, kuri gribēja kauties, bija gatavi kauties, un arī mācēja kauties. Problēma tāda, ka ne visi cīnītāji ir gatavi kauties ar jebkuru. Viņiem ir svarīgi, ar ko, svarīga reputācija. Tas ir normāli. Man tas nepatīk, bet es vienkārši tāds nekad neesmu bijis. Kad pats biju aktīvs, man likās, ka esmu vājš. Tagad, kad reāli esmu vājš, es saprotu, cik biju spēcīgs. Gāju uz sparingiem ar UFC cīnītājiem… ar jebkuru. Ne vienmēr uzvarēju, bet tāpat turpināju. Ja būtu turpinājis, varbūt sasniegtu iecerēto. Bet kurš to lai zina? Varbūt vēl nav beigas!
Eisaks: Uz ko fokuss bija lielāks—Latvijas vai Lietuvas cīnītājiem?
Vesņenoks: Latvijas. Un šajā pasākumā es atradu to, ko meklēju. Tas ir Ričards Hauberts. Tagad plānoju viņu pārstāvēt vienu gadu. Viņam ir 17 gadi. Parādīšu un iemācīšu, ko nozīmē tiešām profesionāli trenēties, sagādāšu treniņus, visu, ko vajag—ēdienu, ekipējumu. Viņam būs dots viss, lai trenētos profesionāli.
Uzskatu, ka viņš ir talantīgākais sportists Latvijā tieši MMA jomā. Es redzu, kā viņš strādā. Tas ir cilvēks no Latvijas, kurš var tikt līdz UFC. Bet viņam ir nepieciešams tāds cilvēks, kā es, kurš pārzina biznesu un cīņu sportu.
Daudziem nepatika tiesāšana. Mana kļūda bija to nepateikt skatītājiem, bet ar visiem cīnītājiem iepriekš tika pārrunāts, ka mums nav tiesneša. Mums ir Elvis Mihaiļenko un mums ir Daņiks. Es teicu, ka mēs pieņemsim lēmumus. Ja mums ir trīs raundi un nav nokdauna, visdrīzāk, ka tas būs neizšķirts.
Par Ričardu runājot, viņš zaudēja to cīņu. Un viņš to zina. Par to parunājām. Bet es negribēju viņam likt justies kā zaudētājam—savā ziņā, viņš no šīs cīņas aizgāja kā uzvarētājs. Bez īpašas fiziskās sagatavotības savā vecumā iziet būrī pret pieaugušu vīrieti, kas ir trīs reizes spēcīgāks, un noturēt, tā ir sava uzvara.
Eisaks: Kas man BAZARA 0 patika bija publika. Gandrīz visi bija no sporta pasaules—gan “old-school”, gan tagadējie, gan, iespējams, nākošie. Sinkēvičs, Volkovs, Timofejevs, Hasans, Varnelis… Francis Rozentāls, kurš beigās uztaisīja šovu.
Vesņenoks: Francis Rozentāls tagad ir komandā! Zini, kas man viņā visvairāk patika? Viņš pienāca pie manis un pajautāja. Tas bija ļoti cieņpilns gājiens, to nevar nenovērtēt. Paldies Tev, Franci, ka tā izdarīji!
Ar Rozentālu braukšu uz UTMA. Sarunāšu, lai laiž ringā, ja vajag. Un ja Dirkstys savā cīņā uzvarēs, teikšu Rozentālam, lai gāzē.
Eisaks: Dirkstys treneris teica, ka viņu Lietuvā neviens neieredz. Kāpēc? Neviens līdz galam nezina. Nevar izskaidrot.
Vesņenoks: Es varu izskaidrot. Viņš taisa “fake” saturu. Viņš par daudz runā. Sit vājus pretiniekus. Tas pats “fake” saturs viņam ir atnesis ciparus.
Semjonovs: Protams, kā cīnītājs, Tu zaudē cieņu pret sevi brīdī, kad nepieņem cīņas. Uz Tevi sāk skatīties citādāk.
Vesņenoks: Viņš ir spēcīgs, bet nekaujās ar stiprajiem. Viņam nav nulle zaudējumu, viņu ir sasituši, bet viņš to vienkārši neliek Instagram. Es viņu atbalstu, bet saku, kā reāli ir.
Semjonovs: Kad skatos uz viņu un Tevi, jūs ejat līdzīgu ceļu. Arī viņš iet uz biznesu.
Vesņenoks: Nē, viņš iet uz haipu. Viņš grib nopelnīt naudu.
Semjonovs: Bet tās ir divas dažādas lietas. Skatāmies, piemēram, Čizovs iet uz to, lai viņam būtu josta. Viņam ir mērķis—PFL, UFC.
Vesņenoks: Tāpēc arī tik stipri strādāju pie Ričarda.
Semjonovs: Pievēršamies tad otrai tēmai, pasākumam Ghetto Fight, kurā arī piedalījās Tavs cīkstonis. Ļoti labi nostartēja, ieguva jostu.
Vesņenoks: Kad viņam piedāvāju BAZARA 0 Fight Club cīņu, es pat nezināju, ka viņam būs Ghetto Fight. Viņš teica, ka grib, treneris teica, ka viņš grib, zvanīju tēvocim, teicu, ka uztraucos. Teicu, ka uzņemos atbildību, ka atbalstīšu.
Aizbraucu uz Ghetto, Hauberts pretinieku izlika ar vienu sitienu. Tas bija fenomenāli. Un kādu skatu es redzu pēc cīņas: viņš iziet, un viņam apkārt 40 cilvēki. Es šokā. Piegāju, pateicu, nomierinies. Kad būs UFC josta, varēs pablatot. Teicu viņam, ka, ja viss saies, viņš man vienu lietu būs parādā. Zināt, ko? Cieņu.
Es pats sāku Ghetto Fight. Vienmēr biju ļoti uztraucies, tā arī nedabūju jostu. Manvels ir malacis. Viņš tiešām ar visiem spēkiem mēģina palīdzēt jauniešiem. Viņš tam velta visu savu dzīvi.
