Kāpēc jādomā par zaudēšanu? Es nākšu un dominēšu. Un, ja neizdosies, es nepārdzīvošu—kāpt var tikai uz augšu.
D.Dirkstys
Baltijas cīņu sporta pasaulē nav divu Dominykas Dirkstys. Lietuviešu cīnītājs un lēcošā zvaizne ir uz savas karjeras sliekšņa. Gatavojoties stāties būrī BAZARA 0 Fight Club gaidītajā cīņu vakarā, visi skatieni ir vērsti uz kikbokseri, kurš ir kalis savu reputāciju ar nerimstošu disciplīnu.
Izcila cīņu vēsture un dzelžaina apņēmību padara Dirkstys vairāk kā konkurentu vien—viņš ir mērķtiecības simbols sportā, kas prasa pilnu atdevi. Mēs aprunājāmies ar Dominykas, lai atklātu, kur rodas viņa degsme.
Esi gatavs BAZARA 0 cīņu vakaram? Kādas sajūtas?
O, jā. Tas būs liels pasākums. Daudz mīlestības, daudz enerģijas—ceru, ka arī daudz skaistu sieviešu. [smejas]
Intervijā pirms dažiem mēnešiem teici, ka bija jāsasniedz 80 kilogrami, un ka process bija nožēlojams; tātad Tu vairs necīnīsies 80 kilogramu kategorijā. Tavs pretinieks Maksims Mozolis gan šobrīd sver 80.
Nu, tad viņš ir beigts. Esmu 86, man šķiet, ka mēs cīnāmies pie 84, tāpēc es tikšu līdz tam, bet ne zemāk.
Cik daudz Tu zini par savu pretinieku? Vai Tu parasti dod priekšroku “aklai” cīņai?
Zini, es esmu profesionālis. Es vienmēr cenšos analizēt savus pretiniekus. Ar viņu [Maksimu] nav daudz no kā smelties, tāpēc es noskatījos viņa cīņas, redzēju, kā viņš kustas. Man jāredz, ko viņš dara, jāizprot viņa cīņas tehnika un jāprot atspēkot viss, ko viņš cenšas darīt.
Tu jau esi cīnījies ar latviešiem. Ir kāda atšķirība?
Tam nav nozīmes. Man vienkārši patīk cīnīties. Man patīk darīt to, ko es daru, un, lai arī ko es darītu, es to daru ļoti labi.
Izcila cīnītāja mentalitāte. Zinu, ka Tev ir ievērojams uzvaru skaits, bet kāds ir bijis Tavs smagākais zaudējums? Kā tas Tevi ietekmēja?
Visā manā dzīvē nav nevienas cīņas, kurā es uzskatītu, ka esmu zaudējis. Ir bijušas cīņas, kurās mans pretinieks ieguva vairāk punktu, dažus punktus vairāk. Varbūt viņš iemeta par diviem kājas sitieniem vairāk. Bet es redzēju viņa acīs—ja šis ilgtu vēl desmit raundus vai līdz nāvei, es viņu pabeigtu. Nekad neesmu domājis: “Ak Dievs, viņš ir daudz labāks par mani.” Aptuveni 97% savu cīņu es uzvaru pretinieku, 3% nē—bet šie zaudējumi ir bijuši maigi. Viņi no manis bēga. Viņi cīnās labi, bet, ja mēs novilktu cimdus, vai pat cīnītos ar cimdiem, bet bez taimera, es zinu, ka es viņus varētu pieveikt. Es varētu viņus salauzt.
Kad es uzvaru, es nesāku “atlaist”—es trenējos vēl smagāk. Man ar uzvaru nekad nepietiek. Es vienmēr gribu darīt vairāk, iet vēl tālāk. Tā ir uzvara pēc uzvaras, bet tas ir arī neprātīgi smags darbs, dienu pēc dienas. Es tikko pabeidzu treniņu, paēdu, iešu gulēt un tad atkal trenēšos. Tas ir mans dzīvesveids.
Jā, tas ir tas “graindsets”. Ļoti cienījama pieeja.
Paldies, liels paldies.
Vai ir kāds, no kā sanāk iedvesmoties?
Cīņu spēlē ir daudz vārdu, taču nav neviena konkrēta cīnītāja. Es negribu būt kāds cits. Labāk kaut ko paņemt no viena cīnītāja, mazliet no cita—šis džeks zina savu ātrumu, šis džeks prot sitienus. Es paņemu detaļas un ielieku tās vienā ķermenī, vienā “es”, pieslīpēju. Es gribu būt es pats, jo esmu citādāks.
Tieši tā, pilns fokuss uz to, kas attiecas tikai uz Tevi. Tu pats zini savas stiprās un vājās puses. Bet aiz tā visa ir jābūt lielai motivācijai. Kā Tev izdodas saglabāt to kontroli?
Dienas beigās—vai Tu to gribi? Un, ja jā, vai vispār ir vajadzīga motivācija? Man ir vienalga, kā saglabāt motivāciju. Pie d****s to motivāciju. Man ir disciplīna. Es zinu, kas man jādara, proti, būt labākajam un visus iznīcināt, tāpēc nav svarīgi, kā es jūtos. Lai to sasniegtu, jebkurā jomā, vienkārši ir jāstrādā smagāk par visiem citiem. Nekas nenotiek vienas dienas laikā. Man ir tikai 22 gadi un Lietuvā esmu sasniedzis daudz. Dodiet man vēl piecus gadus, un es būšu visur Eiropā un pasaulē.
Tātad, smaga disciplīna pār motivāciju.
Jā, jā. Jo ar motivāciju ir sarežģīti—ir, un tad nav, atkarībā no tā, kā Tu jūties, kā esi gulējis, ko esi ēdis. Bet jautājumam “Vai es gribu iet trenēties?” vispār nebūtu jābūt. Uz to jau ir atbilde, un tā ir “jā”, katru reizi.
Pieņemsim, ka esi guvis traumu, kas ir neatgriezeniska. Vai Tu joprojām trenētos un cīnītos? Vai turpinātu strādāt ar cīņām, bet kā treneris, pasākumu organizators?
Atkarībā no traumas. Ja es joprojām varētu strādāt tikai ar ķermeņa augšdaļu, es to darītu. Ja tas būtu kaut kas tāds, kas neļautu man turpināt karjeru, es netrenētos visu dienu, kā tagad. Es pievērstos kam citam. Es strādāju smagi, neatkarīgi no tā, kam pievēršos. Protams, es joprojām trenētos, un tas ir jādara ikvienam savas veselības, garīgās un fiziskās, labā. Bet kopumā es cenšos nedomāt par visiem “ja nu”. Ja manai vecmāmiņai būtu p****s, viņa būtu mans vectēvs. [smejas] Redzēsim, kā dzīvē ies.
Jādzīvo šodienā, un nevis rīt, vai ne? Turklāt, kā jau teici, Tu esi jauns. Tev cīņu spēlē vēl stabili ir 15-20 gadi.
Kamēr vien Dievs ļaus man saglabāt labu veselību, man būs traki garš ceļojums un es pārņemšu pasauli. Es esmu gatavs tam veltīt visu savu dzīvi—savu 22 gadu laikā es nekad neesmu dzēris, negribu tusēt, nekam neļauju novērst uzmanību no lielā plāna.
Un runājot par to—kādi ir plāni attiecībā uz “Jungle King”?
Tas ir noslēpums. Bet gaidāmas lielas lietas. Tās jau notiek, jo pirmajā gadā mēs pārņēmām valsti un aizvadījām dažas no lielākajām cīņām Lietuvas vēsturē. Nevienā citā cīņā nav bijis tāds “haips”. Varam iet tikai uz augšu.
Pēdējais jautājums. Ja Tev atkal būtu 15 gadi, vai Tu joprojām darītu to, ko Tu dari tagad? Vai ko pavisam citu?
Es vai nu darītu to pašu, vai arī būtu basketbolists. Bērnībā es biju labs spēlētājs. Tas ir vieglāk—nav tik liels spiediens, nav smagas gatavošanās, un Tev nav jāspēlē labi katrā spēlē. Tas ir komandas darbs, ar saviem kāpumiem un kritumiem. Cīnoties, Tu vari būt septiņu gadu čempions, aizvadīt vairāk nekā 50 cīņas un zaudēt tikai vienu par pāris punktiem—visa valsts saka, ka vari doties pensijā un ka vairs neesi labs. Tas ir smagi tīri psiholoģiski.
Valsts nefinansē cīņu sportu tā, kā to vajadzētu darīt. Es pacēlu spēli jaunā līmenī, piesaistīju jaunu naudu, bet joprojām nevaru atļauties tādu mašīnu, kādu vēlos. [smejas] Basketbolistiem ir nauda mašīnām. Bet man šķiet, ka esmu dzimis, lai cīnītos. Man ir tā cīnītāja mentalitāte. Pirms 500 gadiem es būtu uz sava zirga un iekarotu zemes kā karalis.
Tātad par savu uzvaru BAZARA 0 cīņu vakarā esi diezgan pārliecināts.
Nekad nav licies citādi. Kāpēc jādomā par zaudēšanu? Es nākšu un dominēšu. Un, ja neizdosies, es nepārdzīvošu—kāpt var tikai uz augšu.
Pieraksti datumu—BAZARA 0 Fight Club pārņems ekrānus jau 22. augustā. Mēs šo pasākumu strīmosim bez maksas!
Pasākumu atbalsta LEX Casino. Izmanto ekskluzīvu €10 bezmaksas likmi, lai kačātu haipu—reģistrējies LEX caur mūsu mājaslapu, izmantojot bonusa kodu “BAZARA0”! Spēlējot LEX, Tu ne tikai atbalsti BAZARA 0 Fight Club, bet arī kvalificējies Lucky Punch Karaliskajam čempionātam, kurā vari pacelt daļu no €80,000 balvu fonda!
