Latviešu reperis Sudrabu Sirds, iepriekš pazīstams kā Jera un Sudrabu Jera (bet mūžam zināms kā Deniss Jermakovs), gatavojas 19. oktobra “King of Kings” MMA cīņai pret Kristapu Zuti “Arēnā Rīga”. Lai gan viņa vārds rezonē Latvijas hiphopa scēnā, Deniss vienmēr ir saglabājis piezemētāku slavu — taču gaidāmā cīņa ir atgriezusi viņu sabiedrības redzeslokā.
Veic likmi uz Kristapa Zuša cīņu pret Sudrabu Sirdi LEX!
Deniss darbību sāka laikā, kad Latvijas hiphops vēl nebija tik aktuāls, cik tas ir tagad. Šajā intervijā iepazīstam cilvēku aiz mūzikas, apspriežam viņa daiļradi un pārdomas par repa stāvokli mūsu valstī, un to, kā ģimenes dzīve silda viņa sudraba sirdi.
Tu sāki rakstīt mūziku sev un draugiem, pareizi?
Jā. Mana bērnība nebija pārāk slikta, varbūt vienkārši nebiju pietiekami pieskatīts. Izaugu bez tēva. Diezgan negatīvi ietekmēja apkārt esošie ģimenē, onkuļi, brālis… Neviens neko dzīvē īpašu nebija sasniedzis un laikam arī nevēlējās. Tā arī augu, starp visu to haosu — un izaugu.
Mūziku sāku rakstīt ļoti vēlu, kad beidzu pamatskolu, kādos 16 gados. Tajā vasarā, pirms sāku mācīties arodskolā, pieslēdzos mūzikai. Ilgi rakstījām ar čomiem mājās, čilojām. Mums nebija ko darīt, kā tikai klausīties mūziku, jo dzīvojām mazā ciemā, mazā pagastā. Atbraucām mājās no skolām, iedzērām, rakstījām repu. Gadus 3-4 tā pavadījām, neejot uz studiju, tikai viens otram rādījām. Tā arī atradām sevi un savu lauciņu.
Saņēmāmies aizbraukt uz studiju ierakstīt demo. No tā pamazām kaut kas aizgāja. Tad bija posms, kad Latvijas mūzikā parādījos pirmo reizi; vismaz lielajā scēnā un ar lielajiem puikām — Ozolu, Nātri, Skuteli. No 20-25 kaut ko ņēmāmies, bet scēna bija pilnīgi mirusi, tāpēc grūti pat teikt, ka tas bija kaut kas muzikāli aktuāls. Izdevām albumu “Savs i Savs” un vēl pāris projektus, bet dzīvojām nepārtrauktā ēnā.
Vai Tev kādreiz pietrūkst posma, kad radīji mūziku bez sabiedrības uzmanības?
Varbūt ne posms bez uzmanības, bet… Gadiem ejot uz priekšu, pietrūkst paši jaunības gadi. Vairāk bezrūpības. Kur vējš pūš, uz turieni lidojām. Tagad viss ir citādāk. Rēķini jāmaksā, un viss pārējais. [smejas]
Par lidošanu runājot — savā dziesmā “Lidmašīna” esi samplojis “Empire of the Sun”. Kas Tevi piesaista noteiktos samplos? Un pēc kā vispār vadies muzikāli, melodiski?
Pēc sajūtām. Tīri kas liekas forši. Piemēram, “Empire of the Sun” sampls un bīts liekas tik pozitīvs, tur nav nekā, kam nepatikt. Dažreiz, kad jūtos labi, gribas vairāk iekāpt tādā sajūtā. Kad nejūtos labi, meklēju tumšāku skaņu. Es vienkārši mīlu mūziku. Lielos vilcienos, tā var būt jebkāda, jo katrai melodijai sava enerģija.
Arī patīk eksperimentēt un intereses pēc paskatīties, uz ko esmu spējīgs. Vai tikai jāģenerē reps uz bītiem, vai varu arī padziedāt, un tā tālāk. Atceros, vienmēr visiem esmu teicis, ka viens no mērķiem dzīvē ir izdot dziesmu, kurā es nerepoju.
Tieši nākamā tēma — žanri ārpus hiphopa. Tavos darbos jau ir iezīmes, ka gribi un patīk eksperimentēt, bet vai ir vēlme tā kārtīgi ielīst citā žanrā?
Es pat nezinu! Ir tik daudz ideju. Kā kuru reizi, kā kuru dienu. Vienu brīdi bija doma izdot “garage” projektu. Red Hot Chili Peppers mums ar sievu viena no mīļākajām grupām. Žanrs, kurā sevi varētu konkrēti ielikt, laikam neeksistē. Jāļauj tam visam iet brīvgaitā, varbūt jāizdod kāds eksperimentālais projekts, jāskatās, kā skan.
Piemēram, par repu runājot, tas ir pats par sevi ļoti pateicīgs formāts — to var uzlikt uz jebkāda BPM. Reps ir kļuvis tik populārs, ka to ir iespējams apvienot ar jebkuru žanru un skaņu. Internetā var redzēt, ka mākslinieki ieliek savas akapellas un cilvēki ar to spēlējas, ar dažādiem bītiem un vaibiem.
Mums ir bagāta, bet neliela hiphopa skatuve. Ko Tu domā par pašreizējo Latvijas hiphopa stāvokli? Kā, Tavuprāt, scēna ir mainījusies?
Līmenis noteikti ir izaudzis. Nesalīdzināmi ar to, kas bija pirms 10 gadiem, kā diena un nakts. Arī skaitliski mums ir ļoti daudz hiphopa mākslinieku. Ja paskatāmies šobrīd TOP sarakstos, hiphops konkurē ar Latvijas tā saucamajām “mūzikas pērlēm”.
Bet, kad Latvijā saprata, ka hiphops ir populārs, daudzi, arī mediji, sāka lēkt uz viļņa un stumt to visur, kur var, kā produktu. Tas īsti nebija pareizi, jo sākumā, tas arī nebija pareizais produkts. Liekas — ja hiphops paliks populārs, to valstī sāks plašāk pieņemt. Efekts gan bija pretējais.
Tas, cik augstu Latvijas hiphops ir uzkāpis, tagad varētu sākt kristies, un noturēties spēs tikai individuāli mākslinieki. Man šķiet, ka tādu nebūs daudz. Pēc pieredzes vadoties: vairākus gadus iepriekš, kad Ozols bija topā, šis žanrs bija ļoti populārs. Ozols bija visur. Un tad, pēkšņi, nevienam vairs neinteresēja hiphops.
Vadoties pēc agrāk pieaicinātajiem Positivus māksliniekiem, diezgan aktuāls sāka kļūt indie roka žanrs.
Varētu tā būt! Varētu būt, ka tas uz brīdi arī aizvietoja hiphopu, deva tam atelpu. Sāka parādīties Gacho, Gustavo… Un pēc Ozola bīfa ar Gustavo, Latvijas publikai atklājās, kāda tā scēna ir, un valsts tam uzgrieza muguru. Tāpēc, runājot par šī brīža augsto vilni Latvijas hiphopā, es ceru, ka nenotiks tāpat. Kaut kādā mērā, protams, ka neizbēgami — kopējais kritums kaut kad būs. Bet no tā individuāli mākslinieki tikai iegūs.
Ar “New Wavy” pirmo reizi varēja sajust, cik liela ietekme ir internetam un jauniešiem, skolēniem. Tajā pašā laikā, kopējai publikai un maksātspējīgajiem, to pašu jauniešu vecākiem, tas īpaši nepatika. Bet tā ir! Katrā ziņā, viss notiek pilnīgi dabīgi un tā, kā tam ir jānotiek. Dabīgā atlase un visam savs laiks. Cik vispār māksliniekiem katram ir dots laiks šajā scēnā, šajā mazajā valstī, tik vien ir.
Kā Tu pats skaties uz savu lomu šīs scēnas veidošanā?
Man nav ne jausmas. Es uz sevi Latvijas hiphopā pat īpaši neskatos, vairāk uz sevi kā cilvēku. Redzu, ka mani piemin intervijās, un tas liekas interesanti, jo esmu vienkārši normāls ģimenes čalis, kurš katru dienu sīkajam maina pamperus. Arī neuzskatu, ka, tikai tāpēc, ka visi taisām repu, mums visiem arī savā starpā jābūt draugiem. Es nevienam nevēlu ļaunu un ceru, ka izdosies iecerētais, bet palieku savā kaktā, sekoju saviem puikām un atbalstu viņus. Tas arī viss.
Tu esi runājis par to, cik svarīgs dzīvē ir ģimenes atbalsts. Kā ģimene ietekmē Tavu mūziku?
Bez ģimenes es neko nevarētu panākt. Paldies Dievam, man ir paveicies gan ar sievu, gan bērniem, gan visu pārējo. Kad rakstu dziesmu, sieva arī ir iemesls, kāpēc gribu to izdarīt labi. Ģimene iedvesmo mani aizbraukt, uztaisīt koncertu Latvijā.
Ģimenes dzīve pati par sevi ir ļoti piezemēta. Rutīna. Dažreiz liekas, ka esmu vienīgais ģimenes reperis. [smejas] Daudzi dzīvo rokenrola dzīvi. Kad Tev ir bērni, viss skatījums mainās par 180 grādiem. Pasaulē vairs nav nekā svarīgāka, un tas ir instinktīvi. Tev ir jārāda piemērs. Mēs mēģinām caur saviem bērniem aizpildīt to, kā mums pašiem pietrūka bērnībā, lai tas cikls neturpinās.
Protams, es sevi nenorakstu kā “sencīti” — man joprojām ir dzīve arī ārpus ģimenes. Bet būt tētim mani krasi izmainīja. Ja nav nekā, kam censties, zūd fokuss un rodas ļoti daudz laika, ko vienkārši nodedzināt.
Tavi dziesmu teksti bieži atspoguļo personīgos uzskatus un pieredzi. Kā Tu savā mūzikā izlīdzsvaro palikt neaizsargātam, bet būt atklātam?
Ja gribi kaut ko teikt no sirds, esi pēc iespējas atklātāks. Uzrakstīt to visu no personīgās pieredzes un iekšējām sajūtām… Jā, būt patiesam, tas ir pats galvenais. Tas, ko esmu teicis dziesmās, ir pateikts. Mēs visi augam un maināmies, līdz ar to mainās arī viedokļi. Dažreiz liekas, ka kaut ko varēja nepateikt — bet nav vērts. Gabals izlaists, cilvēki jau dzirdējuši. Kā Tu zināsi, ka esi izaudzis, ja nav ar ko salīdzināt?
Kā Tu turpini sevi radoši virzīt uz priekšu, esot šajā industrijā jau vairāk nekā 15 gadus? Vai kādreiz jūti spiedienu sevi pavisam rībrandot?
Tā runā, ka 15 gadi. [smejas] Ir bijusi doma izsisties vlogošanā vai podkāstos. Tajā pašā laikā, man laikam svarīgāk ir turpināt darīt savu sirdslietu. Nezinu, vai es kā personība esmu piemērotākais cilvēks tam video vai podkāstiem. Kad palika 30, sāku sevi rībrandot personīgi — dzīvot veselīgāk, rūpēties par sevi.
Kādu padomu Tu vari dot jaunajiem reperiem vidē, kurā šobrīd tik ļoti dominē sociālie mediji — ņemot vērā to, cik komerciāla ir mūzikas industrija un cik svarīgi ir trendi?
Ja es mūziku sāktu taisīt tagad, es parūpētos par to, lai man ir unikāls produkts, ko piedāvāt. No biznesa viedokļa, labākā opcija ir stumt hitus un spamot. Pasaulē ir diezgan liels spiediens, bet Latvijas mērogā tendencēm sekot pat nešķiet tik svarīgi. Tirgus ir mazs — katliņš ir mazs. Agrāk vai vēlāk, ja taisīsi kaut ko labu un no sirds, Tevi pamanīs. Bet, ja lēksi acīs, īpaši latviešiem, cilvēkiem riktīgi piegriezīsies. Tādi mums ir cilvēki.
