8. februārī “Xiaomi Arēna” uzņēma līdz šim dažas no iespaidīgākajām “King of Kings 125” cīņām. Vakara galvenajā programmā piedalījās Zaurs Džavadovs, Kristaps Zutis, Juris Zundovskis, Edgars Skrīvers, Reinis Porozovs un citi.
Godīgi sakot, šī MMA bagātā cīņu programma šķita gandrīz nepietiekami novērtēta — tāpēc ieskatīsimies aizvadītajās cīņās vēlreiz, lai saprastu, kas padarīja “King of Kings 125” par vienu no spilgtākajiem pasākumiem pēdējā laikā.
Meklē “BAZARA 0” aftermovie un ekskluzīvus aizkulišu foto zemāk!
Reinis Porozovs pret Janu Pelaku
Poļu zvērs Jans Pelaks (3–1–1) pēdējā laikā ir atstājis spilgtu nospiedumu “King of Kings” ringā gan boksā, gan kikboksā — un līdz šim ir bijis teju neaizskarams. Viņš neatsakās no izaicinājumiem, neatkarīgi no tā, cik smagi tie ir. Un, lai gan viņam ir tikai 21 gads, Pelaka ringa inteliģence ir krietni lielāka par viņa vecumu.
Vietējais favorīts, Latvijas kikboksa čempions un KOK veterāns Reinis “Iceman” Porozovs (28–6–1) ir 35 gadus vecs un daudz pieredzējušāks, tāpēc viņš tika prognozēts kā viens no līdz šim smagākajiem pretiniekiem Pelakam “King of Kings” ietvaros. Lai gan Porozovu ir ārkārtīgi grūti nokontrolēt, šis bija viens no vislabākajiem vakara pāriem — tas likās loģiski.
Sākotnēji cīņa bija paredzēta pēc boksa noteikumiem, taču tā pārtapa par kikboksa hibrīdu — ar atļautiem ceļgala sitieniem, bet bez zemajiem sitieniem ar kājām. Pelaks bija pirmais, kurš veica precīzu triecienu, 30 sekundes pēc raunda sākuma trāpot Porozovam ar labo roku sejā, kas uzreiz mainīja cīņas noskaņu. Tam sekoja veiksmīgs kreisās rokas sitiens, kamēr vairāki Porozova kāju sitieni palika bez kontakta. Tikai pašā raunda izskaņā notika cieša apmaiņa. Visa pirmā raunda laikā valdīja klusums pirms vētras — ikviens, kurš ir redzējis šos divus darbībā, zināja, ka cīņa bija kā laika bumba.
Otrais raunds sākās ar Porozova labo āķi, kas uzreiz saņēma atbildi no Pelaka kreisā. Ņemot vērā viņu milzīgo pieredzes atšķirību, viņus nevarētu saukt par līdzvērtīgiem pretiniekiem, taču gaisā bija jūtama līdzsvara sajūta. Tā bija cīņa ar ritmu – uzbrukums un atbilde, nepārtraukta došana un ņemšana. Lielākā daļa otrā raunda aizritēja sīvā un tuvā distancē, kurā bija redzami vairāki ceļgala sitieni, taču neviens trieciens nebija pietiekami precīzs, lai radītu izšķirošu pavērsienu.
Trešajā raundā iedegās dzirkstele — gan Pelaks, gan Porozovs zināja, ka jebkura iespējamā priekšrocība bija jāiegūst tieši šajās pēdējās trīs minūtēs. Tajā pašā laikā, Porozova izkoptā taktika — pretinieku satveršana un bloķēšana — ievērojami apgrūtina punktu gūšanu. Tieši tas arī noteica galējā raunda gaitu: satvērieni un atkārtota cīkstoņu atdalīšana.
Lai gan šis pāris solīja aizraujošu dueli, pati cīņa izrādījās pat pārāk piesardzīga un taktiska; pie tam tik līdzvērtīga, ka tiesnešu lēmums bija neizšķirts.
Tomass Markuss pret Rāgneru Džiguru
Profesionālās MMA debijas cīnītājs Markuss un Džigurs tikās “MMA Bushido Superfight” duelī. Džigurs savu debiju aizvadīja 16. novembrī, “Milžu cīņās”. Šī cīņa bija kā spainis ar aukstu ūdeni pēc nupat aizvadītās — 75 kilogramu svara kategorijā jau no paša sākuma bija skaidrs, ka šī būs krietni ātrāka un viltīgāka nekā iepriekšējā.
Lai gan Markuss veica pirmo triecienu, Džigurs nekavējoties atbildēja ar teicamiem ķermeņa sitieniem, vienu pēc otra, ātrā tempā, uzskatāmi demonstrējot savu lielāko trumpi — darbu ar kājām. Kad viņa sitieni sasniedza Markusa ķermeni, tie izklausījās pēc pātagas šķēliena. Vizuāli cīņa līdzinājās tam, ko varētu redzēt UFC — intensīvs temps un aktīva klinča spēle.
Tiklīdz viņi izrāvās no klinča, Džigurs nekavējoties atgriezās savā elementā, turpinot atkārtotus kāju sitienus un trāpot vairākus precīzus triecienus ķermenim. Dažu sekunžu laikā Džigurs izslēdza Markusu un izcīnīja pārliecinošu pirmā raunda uzvaru. Gandarījums garantēts!
Roberts Skujiņš pret Edgaru Skrīveru
Atgriežoties pēc gandrīz piecu gadu pārtraukuma, Skujiņš (7–11–1) lielāko daļu savu uzvaru ir guvis ar sāpju paņēmieniem, savukārt Skrīvers (16–4–0), kurš nāk no karatē fona, ir vairāk atpazīstams ar savu precīzo sitienu tehniku. Skrīvera pēdējā MMA cīņa notika 2018. gadā, tāpēc, lai gan viņš ir bijis vispārēji aktīvs, bija īpaši interesanti redzēt, kā viņš strādās pēc šīs pauzes.
Šī cīņa norisinājās pēc MMA Bushido noteikumiem. Skrīvers izpildīja karatē spērienu jau pēc sešām sekundēm, netērējot laiku pretinieka izpētei, un turpināja ar grieziena sitieniem. Tomēr neviens no tiem neatrada mērķi, vai arī Skujiņš tos veiksmīgi neitralizēja. Dzirdot sava trenera norādījumus “mainīt līmeni”, Skujiņš reaģēja praktiski uzreiz, nogāžot pretinieku zemē. Skrīvers uzreiz centās viņu notvert sāpju paņēmienā, taču mēģinājums neveiksmīgi izgaisa, un abi atkal bija uz kājām.
Pēc atkārtota mēģinājuma cīnīties uz zemes, Skrīvers šoreiz ieguva lielāku pārsvaru, taču tas neizšķīra cīņas gaitu. Tomēr ar katru nākamo reizi, nonākot uz zemes, kļuva skaidrs, ka Skujiņš pamazām zaudē dominanci — un tieši tas izrādījās izšķirošais pavērsiens. Skrīvers viņu notvēra trijstūra žņaugā, un Skujiņš bija spiests padoties otrajā raundā.
Vēl viena cīņa, kas atgādināja UFC dinamiku; cik zināms, tieši turp Skrīvers plāno spert nākamos soļus.
Kristaps Zutis pret Juri Zundovski
Šī cīņa, iespējams, tika gaidīta ar vēl lielāku haipu nekā Zaura titulcīņa pret igauni Temasu. Lai gan uz papīra Zutis un Zundovskis veidoja interesantu kombināciju, tajā tomēr trūka līdzsvara, ko redzējām Pelaka un Porozova cīņā.
Bija grūti paredzēt, kā izvērtīsies šī cīņa, jo Zutis pēdējā laikā ir bijis krietni aktīvāks, tomēr nav izslēgts, ka viņš pēdējā laikā bija saskāries ar pretiniekiem, kas īsti neatbilda viņa līmenim. Tajā pašā laikā Zundovskis, lai arī ar statistiski vairāk zaudējumiem, pierādīja, ka viņu nedrīkst vērtēt par zemu.
Jau pašā sākumā Zutis devās agresīvā uzbrukumā, acīmredzami cerot uz ātru finišu — jo ilgāk cīņa turpinātos, jo mazāka iespēja gūt viņa iecienīto nokautu. Daudzi viņa sitieni trāpīja mērķī, taču nespēja uzņemt pietiekamu spēku, lai iegūtu izšķirošu pārsvaru. Nebija arī manāms, ka Zundovskis zaudētu apņēmību. Tieši pretēji — vienā no mēģinājumiem izvairīties viņš burtiski pacēla Zuti no zemes ar vienu roku. Jāņem vērā, ka šie nav tās vieglākās svara kategorijas cīkstoņi.
Vēl nebija pagājusi pat minūte no pirmā raunda, kad “Xiaomi Arēnu” pilnībā pārņēma saucieni par labu Zundovskim — un tā tas arī turpinājās visas cīņas garumā. No mentālās izturības viedokļa tā ir nopietna pārbaude: mēģināt sevi pierādīt, kamēr visa zāle ir pret to. Zutis saņēma skaļus izsvilpienus jau brīdī, kad devās uz ringu, kas noteikti ietekmēja cīņas atmosfēru vēl pirms pirmā sitiena.
Cīņa ilga visus četrus raundus, taču Zutim visā tās gaitā bija viens modelis — viņš meta smagus sitienus, bet vairumā gadījumu tie nesasniedza mērķi, vai nu kļūdainas izpildes, vai Zundovska izvairīšanās dēļ. Jau pirmā raunda beigās kļuva redzams, ka Zutim sāk izsīkt izturība, un šis turpinājās arī atlikušajos trīs raundos. Viņa kustības kļuva aizvien smagnējākas, un līdz ar to iespēja izcīnīt nokautu vienkārši izzuda — ātruma un spēka vairs nebija pietiekami. Tikmēr Zundovskis ne tikai saglabāja izturību; pat šķita, ka viņš ar katru raundu kļūst vēl enerģiskāks, iespējams, pateicoties arī pūļa atbalstam.
Protams, pilnu cīņas ierakstu vari noskatīties arī Tu:
Kad kamera pirms cīņas pirmo reizi pievērsās Jurim Zundovskim, viņa sejā bija redzamas gan bailes, gan apņēmība, un vienlīdzīgā daudzumā. Kristaps Zutis, tā teikt, ir visai pretrunīgi vērtēta publiskā figūra, un šī bija cīņa, kurā daudzi vēlējās redzēt viņu zaudējam.
Tomēr, neskatoties uz zaudējumu, ir pamatoti cerēt, ka viņš jau drīzumā atgriezīsies. Zutis pameta ringu tūlīt pēc tam, kad tika paziņots uzvarētājs, un tas šķiet tikai saprotami — patiešām liela daļa “Xiaomi Arēnas” apmeklētāju, un visai vokāli, bija Zundovska pusē. Jebkurš zaudējums ir kā pārāk labi izcepts steiks; paiet laiks, kamēr to kārtīgi sakošļā.
Hendriks Temass pret Zauru Džavadovu
Hendriks Temass(18–18–0) savā karjerā ir piedzīvojis tikai divus tehniskos nokautus kikboksā, un viens no tiem bija Zaura Džavadova (43–10–1) darbs, tāpēc jau iepriekš bija skaidrs, ka viņš būs viens sīvs pretinieks. Savukārt Temass ir atstājis savu zīmi arī Džavadova vēsturē, jo tieši viņš ir atbildīgs par Zaura slaveno uzacs rētu. Vienā vai otrā veidā, viņš Zauram vienmēr būs īpašs pretinieks.
Pieci raundi pa trim minūtēm — un katra sekunde tika izmantota pilnībā. Lai līdzsvarotu Džavadova spēku, viņam pretī stājās viens no fiziski izturīgākajiem pretiniekiem, kas padarīja šo cīņu par īstu baudījumu. Tā atkal bija kā deja — sitieni trāpīja (un bieži), un pēc to skaņas varēja tikai noprast, cik tie bija smagi, taču abi turpināja cīņu bez atkāpšanās.
Džavadova fokuss ir īpaši jāizceļ. Pat starp raundiem viņš bija šeit — neviens grams enerģijas netika izšķērdēts citur. Viņa seja neatklāja praktiski neko. To nolasīt bija neiespējami, jo cauri nesitās neviena emocija. Brīži starp raundiem, kad viņš mierīgi iedzēra ūdens malku un nekavējoties devās atpakaļ uz ringa centru, lai gaidītu Temasu, bija baisi; it kā viņš vispār nebūtu bijis pārtraukumā. Zaurs pieprasīja uzmanību — stāvēja ar rokām uz gurniem, it kā viņā būtu nospiests slēdzis, kas ļauj pieslēgties augstākam spēkam, kuru viņš ir gatavs atbrīvot.
Lai gan cīņa aizvadīja visus piecus raundus, Džavadovs pakāpeniski kausēja Temasa izturību kā sviestu, vienlaikus pilnībā saglabājot mieru. Šāda līmeņa dominanci un paškontroli ringā var redzēt reti. Ar asinīm klātu seju, Temass bija spiests atzīt Džavadova pārākumu, tomēr viņš viennozīmīgi paliek viens no izturīgākajiem cīkstoņiem, ko “King of Kings” jebkad ir redzējis — īpaši ņemot vērā, ka viņš izturēja pilnu cīņu pret Latvijas leģendāro “Shere Khan”.
Šeit ir foto kopsavilkums no King of Kings 125 Cīņu nakts –
Foto – Adam Blake
