Kas ir termins “bare-knuckle boxing”? To var saukt par cīņu sporta veidu, kurā sportisti ringā vai oktagonā viens pret otru cīnās ar kailām dūrēm jeb bez speciāliem roku aizsarglīdzekļiem (dazādu veidu cimdiem). Šis sports izveidojies 17. gadsimtā Anglijā, bet aktuāls tas atkal kļuvis mūsdienās, kur cīņām ar kailām dūrēm izveidoti savi turnīri Lielbritānijā, ASV un citur pasaulē. Arī Latvijā notikušas īpaši šim cīņas veidam rīkotas sacensības.
Bare-knuckle boxing vēsture
Sporta veids, kas zināms šodien, izcēlies Anglijā 17. gadsimtā. Kā ziņo boksa annāles “Pugilistica”, tad 1681. gadā notika pirmā šāda veida cīņa Albemarles hercogistē starp hercoga sulaini un miesnieku. Uzvarēja pēdējais, kurš tobrīd tika uzskatīts par labāko cīnitāju ar kailām dūrēm visā Anglijā. Par pirmo čempionu cīņās ar kailām dūrēm 1719. gadā kļuva Džeimss Figss, kurš šo troni noturēja līdz pat savām karjeras beigām 1730. gadā. Par rekordu 1855. gada 3. decembrī parūpējās Džeimss Kellijs un Džonatans Smits, kuri aizvadījuši garāko cīņu šī sporta veida vēsturē. Tā ilga sešas stundas un 15 minūtes. Savukārt par ilgāko karjeru cīņas ar kailām dūrēm var lepoties Džems Meiss, kurš karjeru sāka aptuveni 25 gadu vecumā, to darot vēl arī 60 gadu vecumā. Savu ilgo vairāk nekā 35 gadus karjeru viņš noslēdza 78 gadu vecumā, pēdējo cīņu aizvadot 1909. gadā.
Lai izvairītos no nopietniem savainojumiem un pat nāvēm, 18. gadsimta vidū sāka ieviest noteikumus. Aizvēsturē tādi bija pat trīs – “broughton” noteikumi, “London Prize Ring” noteikumi un “Marquess of Queensbury” noteikumi. Pirmos noteikumus 1743. gadā ieviesa Džeks Broutons (tamdēļ arī sauc “Broughton” rules). Pēc šiem noteikumiem raunds ilga tik ilgi, kamēr krita kāds no pretiniekiem vai arī viņš tika pasludināts par piekautu. Sist guļošu pretinieku bija aizliegts.
1838. gadā klajā nāca “London Prize Ring” noteikumi, kurus vēl uzlaboja 1853. gadā. Jaunie noteikumi paredzēja ringu 7,32 metru kvadrātā, ko, līdzīgi kā šobrīd boksā, starpās aizklātu divas virves. Kad kāds no cīkstoņiem krita uz dēļiem, raunds tika noslēgts, bet cīnītāju nogādāja savā stūrī. Nākamais raunds sākās 30 sekundes vēlāk, cīnītājam kā mērķim nosakot sasniegt atzīmi ringa centrā. Ja tas netika izdarīts astoņu papildus sekunžu laikā, tad to atzina par zaudētāju. Bija liegts spert, durt, sist ar galvu, kost un veikt sitienus zem jostasvietas.
Savukārt “Marquess of Queensbury” noteikumi parādījās 1867. gadā, un tie ir līdzīgi noteikumiem boksā. Abiem cīnītājiem bija jāvelk speciāli cimdi, raunds ilga trīs minūtes, pēc kā bija minūte pārtraukums. Ja kāds no cīnītājiem tika nokautēts, viņam bija desmit sekundes laika, lai pieceltos un turpinātu cīņu. Ja to neizdarīja, tad viņu pasludināja par nokautētu. Ar šiem noteikumiem parādījās arī pirmās svara kategorijas.
Bare-knuckle fighting championship modernizē sportu
Attīstoties un kļūstot populāriem dažādu cīņu šoviem, aktualitāti atguva arī cīņas ar kailām dūrēm. Anglijā tās atkal kļuva legālas 2015. gadā, bet šobrīd par zināmāko organizāciju, kas organizē cīņas, sauc “Bare Knuckle Fighting championship”, kas dibināta 2018. gada aprīlī Filadelfijā. Mūsdienās cīņas ar kailām dūrēm no ASV un Lielbritānijas attīstījušās līdz Āzijai un citur pasaulei, ieskaitot Latviju.
Mūsdienās ir uzlaboti “Marquess of Queensbury” noteikumi. Pārsvarā ir 18 sekunžu laiks, lai pieceltos no nokdauna, lai gan BKFC izmanto klasisko desmit sekunžu noteikumu. Modernajās cīņās ar kailām dūrēm nav trīs nokdaunu noteikums un cīkstoņus nevar izglābt tas, ka noskan raunda beigu signāls. Starp organizācijām arī atšķiras raundu skaits un ilgums. BKFC cīkstoņi sacenšas maksimums piecus raundus (katrs divas minūtes garš), bet citās organizācijās tas mijās starp pieciem un septiņiem raundiem (atkarīgs, vai ir titulcīņa).
BKFC noteikumi paredz, ka cīnītāji var aptīt un aplīmēt plaukstas locītavu, vidusdaļu un īkšķi. Neviena marle vai lente nevar atrasties 25 milimetru attālumā no plaukstas locītavām. Izdarīt sitienus var tikai ar aizvērtu dūri – nedrīkst veikt sitienus ar elkoņiem ceļiem vai citām ķermeņa daļām. Ja ir nokdauns, tad cīnitājam ir desmit sekundes laika, lai atgrieztos cīņā. Pretējā gadījumā cīņa tiek pārtraukta, un tiek pasludināts nokauts. Nav ļauts sist guļošam pretiniekam, citādi viņš tiks diskvalificēts. Kad viens no cīnītājiem nosūtīts nokdaunā, otram jāatrodas neitrālā laukuma teritorijā. Ja kādam no cīnītājiem redz asinis vai pārsistu brūci, tad tiesnesis var uz brīdi pārtraukt cīņu, lai dotu iespēju to aprūpēt (30 sekundēs). Ja asinis nav iespējams kontrolēt un tās, piemēram, kavē redzi, tad tiesnesis aptur cīņu un piešķir otram uzvaru. Visiem jāvelkā mutes aizsargi, īpaši cīņu šorti, boksa apavi un kāju aizsargi.
Līdz ar profesionālākas vides izveidi tagad ir arī dažādās svara kategorijas, kurās tiek noteikti čempioni. Minētajā BKFC čempionātā ir tādas svara kategorijas kā līdz 61,2 kilogramiem, no 61,3 līdz 70,3 kilogramiem, no 70,4 līdz 74,8 kilogramiem, no 74,5 līdz 79,4 kilogramiem, no 79,5 līdz 83,9 kilogramiem, no 84,0 līdz 93 kilogramiem un no 93,1 līdz 120,2 kilogramiem. Tāpat ir divas svara kategorijas sievietēm – līdz 52,2 kilogramiem un no 52,3 līdz 56,7 kilogramiem. Katram čempionātam gan var būt atšķirības svara kategorijās un nosaukumos – turnīru cīņas ar kailām dūrēm mūsdienās ir pietiekami daudz – “Bare-Knuckle fighting championship” organizē atsevišķus turnīrus Lielbritānijā un Āzijā, tāpat savi turnīri ir “BYB Extreme”, “Bare Knuckle Boxing” un “Police Gazzette”.
Cīņu šovi notiek arī Latvijā
“Reālas suņu cīņas,” tā par 22. augustā notikušo “Bazara 0 Fight Club” cīņu šovu toreiz teica pats organizators, Daniils Vesnenoks. Tas toreiz kļuva par unikālu cīņas šovu, jo tā kļuva par vienu no pirmajām reizēm Latvijā, kad tiek rīkots ‘’bare-knuckle’’ cīnu vakars. Toreiz savstarpējās cīņas aizvadīja septiņi Latvijas un Lietuvas cīkstoņi, kā pazīstamākie esot Kristapam Zutim un lietuvietim Dominikam Dirkštim. Tāpat Latvijas mērogos zināms ir sportists un reperis Deniss Stepanovs, kurš arīdzan ņēma dalību šovā. Konkrētais cīnu vakars uzskatāms par veiksmīgu un pievērsa lielu uzmanību, kas nozīmē, ka šāda veida konceptam attiecībā uz cīņu šoviem ir nākotne.
