35 gadus vecais Entonijs Džošua savā boksera karjerā ticis pie veselām 28 uzvarām 32 cīņās. Uz brīdi viņš bija smagsvaru čempions veselās četrās organizācijas – Pasaules boksa asociācijas (WBA), Starptautiskās Boksa federācijas (IBF), Pasaules boksa organizācijas (WBO) un Starptautiskās Boksa organizācijas (IBO). Nu visi šie tituli ir zaudēti, taču tas nemazina Džošua ierakstu boksa vēsturē kā vienam no visu laiku labākajiem angļu bokseriem. Viņa ceļš uz boksa virsotni nav bijis rozēm kaisīts. Sācis no amatieriem, viņš soli pa solim nonāca līdz profesionāļiem, kur arī kļuva pasaulē slavens bokseris.
Pirms boksa pamēģināja citus sporta veidus
Entonijs Džošua dzimis 1989. gada 15. oktobrī Anglijas pilsētā Vatfordā. Viņā mīt nigēriešu asinis, jo Džošua māte, Jeta, ir nigēriete, bet tēvs, Roberts, ar nigēriešu un īru saknēm. Var teikt, ka Džošua ir Jorubas etniskās kopienas pārstāvis – tā ir kopiena, kas apdzīvo Rietumāfriku. Džosua ir šīs kopienas aristokrātu šķiras pārstāvis. Bērnību nu jau profesionālais bokseris pavadīja Nigērijā, bet pēc tam, kad izšķīrās viņa vecāki, devās uz Lielbritāniju.
Jaunieša gadus Lielbritānijā Džošua pavadīja Hertfordšīras kopienas pilsētā Gārstonā, mācoties “Kings Langley” vidusskolā. Ņemot vērā, ka Džošua otrais vārds bija Oluvafemi, tad skolā viņa iesauka bija Femi. Pirms aktīvās pievēršanās boksam Džošua sevi pamēģināja arī citos sporta veidos. Tā, piemēram, savas sportiskās iemaņas jaunības gados viņš demonstrēja futbolā un vieglatlētikā, ar rezultātu 11,6 sekundes labojot savas skolas rekordu 100 metru sprintā. Savukārt boksa karjeras laikā Džošua izrādījis augstu interesi par šaha spēli, kas palīdz attīstīt taktisko domāšanu.
Strādāja celtniecībā
Pirms kļūšanas par sportistu, kas pelna miljonus, Džošua nācās iziet cauri laikam, kurā bija jādomā par veidu, kā izdzīvot. Ja Konors Makgregors savu karjeru darba tirgū sāka kā santehniķis, tad Entonijs Džošua – kā mūrnieks, to darot jaunieša gados līdz 18 gadiem. Bokseris kādā no intervijām atzinis, ka, ja viņš nebūtu kļuvis par profesionāli, tad savu karjeru būtu veltījis celtniecības sektoram.
Viņam nācās iziet cauri arī problēmām ar likumu. 2008. gadā Džošua nokļuva Redingas cietumā saistībā ar kaušanos un citām trakām lietām, kuras gan netika konkretizētas. Kad viņu izlaida no cietuma, viņam pie kājas bija piestiprināts izsekošanas detektors. 2011. gada martā Džošua apturēja par ātruma pārkāpšanu, viņa mašīnā atrodoties narkotikām. Džošua draudēja 14 gadu cietumsods, bet sveikā cauri pēc vainas atzīšanas viņš izspruka ar viena gada sabiedriskajiem darbiem un 100 stundu neapmaksātu darbu.
Pirmais tituls amatieros
Boksam Džošua pievērsās 2007. gadā 18 gadu vecumā, kad to viņam ieteica darīt brālēns. Bokseris sāka trenēties “Finchley ABC” klubā Ziemeļlondonā, kas ir arī mājas citam zināmam bokserim, Derikam Čišoram. Savas pirmās uzvaras amatieros Džošua izcīnīja 2009. un 2010. gadā, kļūstot par “Haringey Box” kausa ieguvēju. Lielbritānijā viņš lielāko uzvaru amatieros guva 2010. gadā, kad uzvarēja Anglijas Nacionālajā boksa amatieru čempionātā. Tieši tas kļuva par brīdi, kad Džošua tika uzlūkots kā nozīmīgs nākamais boksa talants valstī.
Uzvara amatieru čempionātā raisīja promouteru interesi par Džošua. Viens pat tik ļoti vēlējās panākt vienošanos ar britu bokseri, ka piedāvāja 50 tūkstošu sterliņu mārciņu līguma parakstīšanas bonusu. Džošua, kam tajā brīdī tā varēja būt liela nauda, no šī piedāvājuma atteicās, un, no šī brīža perspektīvas raugoties, tas bija pareizs lēmums. Atteikumu Džošua balstīja faktā, ka viņš vēlas progresēt savas iemaņas un iekļūt Lielbritānijas boksa izlasē, kas ļautu viņam piedalīties olimpiskajās spēlēs. Amatieru boksā olimpiskās spēles uzskata par augstākā līmeņa panākumu.
Olimpiskais zelts
Džošua izdevās iekļūt Lielbritānijas boksa izlasē, 2011. gadā tai atnesot sudraba medaļu smagsvaru kategorijā pasaules čempionātā. Tajā par viņa lielāko uzvaru varēja uzskatīt panākumu par tā brīža pasaules un olimpisko čempionu, itāli Roberto Kamarelu. Nonākšana līdz šī turnīra finālam ļāva Džošua nodrošināt arī vietu 2012. gada olimpiskajās spēlēs, kuras, starp citu, notika Džošua mājvietā, Anglijā. Toreiz spēles uzņēma Londona.
Tajā viņam nepaveicās ar izlozi, astotdaļfinālā spēkojoties pret Kubas bokseri Erislandu Savonu, kurš ir trīskārtējā olimpiskā čempiona Fēliksa Savona brāļadēls. Uzvaru noteica pēc punktiem, par vienu labākam esot Džošua (17:16). Pēc cīņas gan rezultāts izsauca pretrunas, jo pēc parādītā snieguma daudzi par uzvarētāju uzskatīja tieši kubieti, ne Entoniju Džošua. Nākamajā cīņā viņš pārspēja 2008. gada Pekinas olimpisko spēļu sudraba medaļnieku Žengu Žilei, tādā veidā nodrošinot sev vismaz bronzu. Vietu finālā brits nopelnīja, pārspējot kazahu Ivanu Dičko (pēc punktiem 13:11). Panākumu Džošua guva, lai arī pretiniekam bija auguma pārsvars. Finālā viņš spēkojās pret itāli Roberto Kamarelu, kuru bija uzvarējis pasaules čempionātā. Pirmajos divos raundos labāks bija itālis, bet trešajā jau dominēja Džošua, kas norādīja uz neizšķirtu pēc punktiem (18:18). Pēc to pārskaitīšanas uzvara tika piešķirta britam, vēlāk šo lēmumu kritizējot kā tādu, ka uzvara dota mājinieku sportistam.
Debija profesionāļos
Sākot no 2013. gada, Entonijs Džošua pārcēlās uz profesionālo boksu, kurā naudas aprite ir citā līmenī. Par viņa promouteri kļuva Edijs Hērns, kurš šobrīd zināms kā viens no pasaules ietekmīgākajiem boksa promouteriem. Par viņa pirmās cīņa pretinieku kļuva Emanuele Leo, abiem aizvadot cīņu 2013. gada 5. oktobrī Londonas O2 arēnā. Džošua bija pārliecinošs, uzvarot cīņā jau pirmajā raundā pēc tehniskā nokauta. Tādā pašā manierē viņš uzvarēja arī savās nākamajās trijās cīņās pret tādiem pretiniekiem kā Polu Batlinu, Hrvoji Kisičeku un Dorianu Dārču.
Nākamās divas uzvaras sekoja pēc nokautiem, bet pirmo iespēju izcīnīt kādu čempiona jostu Džošau ieguva 2014. gada 11. oktobrī, kad jau otrajā raundā ar tehnisko nokautu tajā pašā O2 arēnā Londonā (tur viņš sāka savu profesionāļa karjeru boksā) Entonijs ieguva vakanto Pasaules Boksa padomes (WBC) starptautisko jostu smagsvaros. Pēcāk viņa karjera attīstījās tādos ātrumos, ka viņš aizņēma tā brīža caurumu smagsvaru kategorijā, kļūstot par šīs svara kategorijas seju.
Dominē smagsvaros
Arī turpinājumā Džošua profesionāļa karjera gāja tikai uz augšu. 2015. gada 12. decembrī nokautējot Dilianu Vaitu, Džošua ieguva vakanto Lielbritānijas smagsvara titulu, bet 2016. gada 9. aprīlī ar Čārlza Mārtina nokautēšanu viņš saviem tituliem pievienoja Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) jostu. Divas jostas savai kolekcijai Džošua pievienoja 2017. gada 29. aprīlī, kad, iespējams, izcīnīja savu lielāko karjeras uzvaru. Vemblija stadionā ar tehnisko nokautu 11. raundā Džošua pārspēja vienu no smagsvaru leģendām, ukraini Vladimiru Kļičko. Tas ļāva Džošua kļūt par Starptautiskās Boksa federācijas (IBO) un Pasaules Boksa asociācijas (WBA) tituli ieguvēju.
Sākot ar 2019. gadu Džošua karjera sāka savu lejupslīdi. Visus savus titulus viņš uz brīdi pazaudēja tā gada 1. jūnijā, kad Ņujorkā, slavenajā “Madison Square Garden” viņš ar tehnisko nokautu piekāpās Endijam Ruisam junioram. Piecus mēnešus vēlāk Džošua izdevās Ruisam revanšēties un tādējādi atgūt savā īpašumā esošās jostas, taču atkal ātri vien tās zaudēja. Sekoja divi zaudējumi ukrainim Oleksandram Usikam – 2021. gada 25. septembrī “Tottenham Hotspur” stadionā Londonā un 2022. gada 20. augustā Saūda Arābijā.
Atrodoties karjeras vienā no zemākajiem punktiem, kam nepalīdzēja interesantā uzvedība pēc zaudējumiem un izteikumiem preses konferencēs, Džošua sāka savu atgriešanos boksa virsotnē. Sekoja četru uzvaru sērija pār tādiem bokseriem kā Džermeinu Frenklinu, Robertu Heleniusu, Oto Volinu un Frensisu Nganū. Tomēr pirmajā cīņā, kurā Džošua bija iespēja tikt pie čempiona jostas (IBF, no kuras atteicās tās ieguvējs Oleksandrs Usiks), viņš piekāpās Danielam Dubuā. Gadījumā, ja Džošua cīņu būtu uzvarējis, viņa nākamais pretinieks pavisam noteikti būtu bijis cits brits, par ‘’Gipsy King” sauktais Taisons Fjūrijs. Nav gan izslēgts, ka savu karjeru beigās abi aizvadīs savstarpējo cīņu.
Līdz šim brīdim Džošua aizvadījis 32 boksa cīņas, no kurām uzvarējis 28 (25 ar nokautiem, trīs ar tiesnešu labvēlīgiem lēmumiem). Četros dueļos viņš zaudējis (divas reizes pēc nokautiem, divas reizes pēc tiesnešu lēmumiem).
Gādīgs tēvs
Entonijs Džošua gan ir pietiekami sapelnījies naudu. Šobrīd viņa vērtība lēšama 83 miljonu dolāru vērtībā. Šobrīd Džošua nav draudzenes un, neraugoties uz savu lielo bagātību, 34 gadu vecumā viņš pat dzīvoja pie savas mātes. 2015. gadā, kad viņa partnere bija deju skolotāja Nikola Osborna, viņu savienībā pasaulē nāca dēls Džozefs Džejdžejs Džošua.
Ar savu dēlu Entonijam ir ciešas attiecības. “Vēlos, lai mans dēls ir labākais, kāds vien var būt. Tajā pašā laikā nevēlos, lai viņu salīdzinātu ar mani. Mans dēls ir man līdzīgs. Abi neprotam zaudēt. Man gan patīk redzēt ar tādu dabu no viņa puses, jo tas nozīmē, ka viņam rūp,” vienā no izsmeļošajām intervijām par savām attiecībām ar dēlu teica Džošua.
