Manijs Pakjao: vārds, ko pazīstam kā leģendāru. No pieticīgiem pirmsākumiem Filipīnu lauku apvidū līdz globālai superzvaigznei, Pakjao dzīve ir kā scenārijs filmai, kuram noticēt būtu neiespējami. Ar 62 uzvarām (39 ar nokautu), 8 zaudējumiem un 2 neizšķirtiem profesionālajā karjerā, Pakjao ir vienīgais bokseris vēsturē, kuram pieder pasaules čempiona tituli astoņās dažādās svara kategorijās, viņu padarot par vienu no visu laiku izcilākajiem bokseriem.

Taču Pakmenam ir kas vairāk par leģendāru boksa karjeru. Viņš ir ieņēmis vietu kongresā, bijis aktīvs basketbola spēlētājs un entuziasts, pulkvedis, nodarbojies ar labdarību un pat baudījis popzvaigznes titulu. Šajā rakstā mēs pētām Menija Pakjao daudzās dzīves vienā — un viņa drosmi mesties pretī jebkuram izaicinājumam.

Pirmie gadi pieticībā

Manijs Pakjao pasaulē nāca 1978. gada 17. decembrī attālajā Kibaves pilsētā, kas atrodas Bukidnonas provincē, Filipīnās. Viņš bija viens no sešiem bērniem ģimenē, un Manija pirmie dzīves gadi bija smagi — vairākās filipīniešu ģimenēs, tostarp arī Pakjao ģimenē, valdīja nabadzība. Viņš ieguva pamatizglītību Sāvedras Savai pamatskolā Ģenerālsantosā, bet pameta vidusskolu finansējuma trūkuma dēļ.

12 gadu vecumā Pakjao atklāja boksu. Viņa tēvocis, Sardo Mejia, Manijam parādīja 1990. gada cīņu starp Maiku Taisonu un Basteru Duglasu. Mejia sāka trenēt savu brāļadēlu mājas sporta zālē, kur visai ātri kļuva jūtama Pakjao nākotne boksā. Pēc sešu mēnešu treniņiem viņš sāka boksēties Ģenerālsantosas parkā, bet vēlāk jau devās uz citām pilsētām, lai meklētu un cīnītos ar labākiem pretiniekiem. Līdz 15 gadu vecumam viņš tika uzskatīts par labāko junioru bokseri Filipīnu dienvidos.

Nabadzību, ar ko 70. un 80. gados saskārās neskaitāmas filipīniešu ģimenes, tostarp arī Manija ģimene, veicināja vairāki faktori. Galvenais no tiem bija slikta ekonomikas pārvaldība un politiskā nestabilitāte, jo īpaši Ferdinanda Markosa režīma laikā. Valdības pārmērīgā paļaušanās uz ārvalstu parādiem veicināja neilgtspējīgu ekonomikas modeli.

Ienākumu nevienlīdzība palielināja arī nabadzības līmeni. Līdzekļu koncentrācija nelielās elites šķiras vidū izraisīja strukturālu nevienlīdzību, kas lielai iedzīvotāju radīja grūtības apmierināt pat pamatvajadzības.

Turklāt straujais iedzīvotāju skaita pieaugums noslogoja resursus un infrastruktūru. Laikā no 1970. līdz 1980. gadam Filipīnu iedzīvotāju skaits pieauga par aptuveni 2,75% gadā, kas bija viens no straujākajiem rādītājiem pasaulē tajā laikā. Šis pieaugums apsteidza darbavietu radīšanu un pārsniedza sociālo dienestu spēju palīdzēt, atstājot ģimenes bez izglītības, veselības aprūpes un stabila darba. 

Šie faktori veicināja dziļu nabadzības ciklu, īpaši tādos lauku reģionos kā Bukidnona, kur uzauga arī pats Manijs Pakjao, un lielā mērā noteica valsts sociālekonomisko situāciju.

Ar dūri politikā

2010. gadā Manijs Pakjao pieņēma jaunu izaicinājumu ārpus boksa ringa — politiskajā arēnā. Viņu vadīja vēlme ieguldīt savā valstī un risināt pastāvīgās nabadzības un nevienlīdzības problēmas, tāpēc Pakjao kandidēja uz Kongresa deputāta vietu, pārstāvot savas sievas dzimtās provinces, Sarangani, apgabalu.

Pakjao kandidatūra tika apšaubīta — viņam nebija patiesas kvalifikācijas, un Manijs arī tika apsūdzēts par to, ka izmanto savu slavenības statusu, lai iegūtu politisku ietekmi. Tomēr Manija dziļā saikne ar filipīniešu tautu, jo īpaši ar maznodrošinātajiem, nāca viņam par labu.

Pakjao jau agrāk, 2007. gadā, mēģināja spert pirmos soļus politikā, taču zaudēja cīņā par vietu Dienvidkotabato Kongresā. Viņš pārorientēja savus centienus un 2010. gadā atgriezās ar organizētāku kampaņu, apvienojoties ar Nacionālistu partiju, kas ir ietekmīga Filipīnu politiskā grupa. Viņa kampaņa uzsvēra nabadzības mazināšanu, izglītību un veselības aprūpi — jautājumus, kas dziļi rezonēja Sarangani iedzīvotāju vidū, no kuriem daudzi dzīvoja līdzīgos apstākļos, kādus jaunībā pieredzēja pats Pakjao.

Viņa pieticīgie pirmsākumi un tā brīža nacionālās ikonas statuss iepatikās vēlētājiem. Pakjao izcīnīja pārliecinošu uzvaru 2010. gada vēlēšanās, gūstot pārsvaru pār ietekmīgas Sarangani politiskās dinastijas pārstāvi Roju Čjongbjanu. Ar šo uzvaru Pakjao kļuva par pirmo profesionālo bokseri, kurš, aktīvi sacenšoties šajā sporta veidā, ir ieņēmis Kongresa deputāta amatu.

Būdams kongresmenis, Pakjao pievērsās projektiem, kuru mērķis bija uzlabot viņa vēlētāju dzīves. Viņš ierosināja iniciatīvas ceļu būvei, stipendiju nodrošināšanai un veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai. Neraugoties uz kritiku par viņa biežo prombūtni no likumdošanas sēdēm joprojām esošo boksa pienākumu dēļ, Pakjao darbs un uzticība saviem vēlētājiem izpelnījās plašu cieņu Sarangani iedzīvotāju vidū.

Nokauts nabadzībai

Manija Pakjao ieguldījums labdarībā ir būtiski ietekmējis daudzu cilvēku dzīves, īpaši Filipīnās. 2015. gadā žurnāls Forbes Asia atzina Manniju Pakjao par vienu no “Filantropijas varoņiem”.

Pakjao ir finansējis māju celtniecību nabadzīgām ģimenēm Filipīnās. 2015. gadā viņš finansēja 1,000 māju celtniecību Sarangani, nodrošinot ģimenēm bezmaksas pajumti. Viņš pauda savu prieku, sakot: “Esmu tik laimīgs, dāvinot šīs mājas saviem vēlētājiem Sarangani provincē, bez maksas, pats no savas kabatas.”

Papildus mājokļiem Pakjao ir sniedzis finansiālu atbalstu arī citiem mērķiem. Viņa fonds ir piešķīris vairāk nekā 200 stipendiju un vairāk nekā 400,000 ASV dolāru medicīniskās palīdzības trūcīgajiem. Turklāt katru gadu viņš tērē aptuveni 400,000 ASV dolāru, lai segtu koledžas izdevumus vairāk nekā 1,000 studentiem.

Sadarbojoties ar organizācijām kā FundLife International, Manija Pakjao fonds strādā arī pie tā, lai pasargātu pusaudžus visā Filipīnu teritorijā, īpašu uzmanību pievēršot vardarbības riskam pakļauto meiteņu un seksuālās vardarbības upuru aizsardzībai.

Spēles rokasgrāmata

Manijs Pakjao mīl basketbolu. 2014. gadā Pakjao pievienojās Filipīnu Basketbola asociācijai (PBA), valsts augstākajai profesionālajai basketbola līgai, un tās atklāšanas sezonā bija Kia Sorento (vēlāk Mahindra Enforcers) komandas treneris. Lai gan Pakjao pats ir vien 167 centimetru garš un galvenokārt atpazīstams primāri ar savu boksa karjeru, viņš pārsteidza līdzjutējus, piedaloties PBA atlasē, kurā tika izvēlēts 11. vietā.

Kā spēlētājs, Pakjao uz laukuma bija visai pieticīgs, un viņa lomai bija tīri simboliska nozīme. Viņa debijas spēle 2014. gada 19. oktobrī pret Blackwater Elite piesaistīja ievērojamu mediju uzmanību. Lai gan viņa spēlētāja statistika nebija īpaši ievērības cienīga, Pakjao klātbūtne vien palielināja interesi par līgu.

Papildus PBA, Pakjao 2017. gadā nodibināja Maharlika Pilipinas Basketbola līgu (MPBL) – reģionālo pusprofesionālo līgu, kuras mērķis bija veicināt tautas basketbolu visā Filipīnu teritorijā. MPBL misija ir nodrošināt platformu jaunajiem talantiem un mazāk zināmiem spēlētājiem, lai parādītu savas prasmes, veicinot vietējo lepnumu un kopienu iesaistīšanos. Kopš tā laika līga ir ievērojami izaugusi, tajā ir vairākas komandas un tā ir kļuvusi populāra visā valstī.

Gods cīnīties

Manijs Pakjao ir piedalījies arī militārajā dienestā, būdams aktīvs rezervists Filipīnu armijā. Viņa ceļš rezerves spēkos sākās 2006. gada 27. aprīlī, kad viņš tika iesaukts ar seržanta dienesta pakāpi. Vēlāk tajā pašā gadā, 1. decembrī, viņš tika paaugstināts par tehnisko seržantu, bet 2007. gada 7. oktobrī sasniedza virsseržanta pakāpi, kas ir augstākā iespējamā dienesta pakāpe ierindas personālam.

2009. gada 4. maijā Pakjao tika piešķirta vecākā virsseržanta speciālā dienesta pakāpe, un viņš turpināja doties tikai augstāk. Šajā amatā viņš tika iecelts par 15. gatavās rezerves divīzijas virsseržantu, apliecinot vadošo lomu rezerves spēkos.

Līdz ar viņa politiskās karjeras attīstību pieauga arī viņa militārā ranga līmenis. Saskaņā ar Filipīnu bruņoto spēku (AFP) noteikumiem, kas attiecas uz rezerves virsniekiem, kuri strādā Kongresā, Pakjao tika paaugstināts pulkvežleitnanta pakāpē. Centība un atdeve valstij Maniju galu galā noveda pie Filipīnu armijas rezerves spēku pulkveža pakāpes.

Popzvaigzne Pakmans

Bokseris, politiķis, aktieris, pulkvedis, basketbolists, treneris, filantrops — kādu vēl “sidequest” varētu izvēlēties Manijs Pakjao?

Mūziku.

Pakjao ierakstīja dziesmas, lai tās izmantotu, izejot uz ringu savās cīņās, un izdeva tās divos albumos, kas Filipīnās tika atzīti par platīna albumiem. Viņa muzikālā karjera sākās 2000. gadu vidū, kad 2006. gadā iznāca viņa debijas albums “Laban Nating Lahat Ito” (“Šī ir mūsu cīņa”). Viena no izcilākajām dziesmām “Para Sa’yo Ang Laban Na ‘To “ (”Šī cīņa ir jums”) kļuva par hitu.

2011. gadā Pakjao paplašināja savu muzikālo repertuāru, ieskaņojot Dena Hilla klasisko dziesmu “Sometimes When We Touch”. Viņa izpildījums guva starptautisku ievērību, īpaši pēc uzstāšanās Jimmy Kimmel Live!, un sasniedza Billboard Adult Contemporary topa 19. vietu Amerikas Savienotajās Valstīs. 

2015. gadā viņš izdeva EP albumu “Lalaban Ako para sa Pilipino” (”Es cīnīšos par filipīniešiem”), kurā iekļauta tituldziesma, kuru Manijs izmantoja, izejot cīņā pret Floidu Meivezeru junioru. Cīņu Pakjao zaudēja.

Pakjao dinastija

Manijs Pakjao ir ne tikai pasaules sporta ikona un sabiedrībā pazīstama persona, bet arī ģimenes cilvēks, kuram tuva ir vīra un tēva loma. 1999. gada 10. maijā viņš apprecējās ar Džinkiju Džamoru, savu ilggadējo partneri un centrālo personīgās un profesionālās dzīves punktu. Pāris kopā ir izveidojis ģimeni, audzinot piecus bērnus: Emanuelu junioru (Džimuelu), Maiklu Stīvenu, Mēriju Divainu Greisu (Princesi), Karalieni Elizabeti (Kvīniju) un Izraēlu.

Pakjao vecākais dēls Džimuels ir sekojis tēva pēdās, kāpjot ringā kā amatieru bokseris, vienlaikus darbojoties arī kā modelis un aktieris. Viņa otrais dēls, Maikls, ir uzsācis mūzikas karjeru kā reperis. Taču arī Pakjao meitas ir uzplaukušas pašas par sevi — Mērija, saukta par Princesi, ir pazīstama YouTube vlogere ar vairāk nekā miljonu abonentu. Viņas kanāls bija sākumpunkts Pakjao ģimenes pirmajiem soļiem digitālajos plašsaziņas līdzekļos. Papildus pieciem bērniem ar Džinkiju, Pakjao ir atzinis arī dēlu no iepriekšējām attiecībām. 2006. gadā, Džoanna Roza Bakosa atklāja, ka viņai ar Maniju ir bērns vārdā Emanuels Bakosa. Emanuels, pazīstams arī kā Emans, sekoja tēva pēdās, 2023. gada 23. septembrī debitējot boksā, kas beidzās ar neizšķirtu. Savu cīņu pret Noelu Pangantao 2023. gadā viņš veltīja tēvam, tajā izcīnot uzvaru un pēc tam apskaujoties ar Maniju.