Raivis Naglis ir Latvijas sportists ar ievērojamiem sasniegumiem kikboksā un Muay Thai. Vien 19 gadu vecumā, Naglis jau ir izcīnījis vairākas uzvaras Baltijas IFMA čempionātos, kā arī WAKO Eiropas un Pasaules kausus. Viņš ir ticis titulēts kā WKN Eiropas čempions un drīzumā debitēs MMA kategorijā sacensībās “Milžu Cīņas”, kas notiks 16. novembrī.
Raivis ir guvis atzinību sociālajos medijos gan par savām prasmēm cīņas sportā, gan par trenera un online fitnesa mentora darbu—viņš saviem klientiem piedāvā personalizētas treniņu programmas, nodrošinot īpaši pielāgotus treniņu plānus un pastāvīgu atbalstu klientiem visā pasaulē.
Čempions un mežonis! Pēdējo reizi cīņa bija 7. oktobrī, 2023. gadā. Kāpēc tik gara pauze?
Jo pāreju uz MMA. Sāku gatavoties “Milžu Cīņām”. Gatavs vēl neesmu, bet būšu. Pret ko cīnīšos, nezinu. Tā būs mana MMA debija. Tieši pēc iepriekšējās cīņas sāku mēģināt “ground game”, graplingu. Sākumā bija grūti, jo atkal biju iesācējs. Par 20 kilogramiem vieglāki džeki mierīgi varēja mani nožņaugt. Tagad ir tīri labi, tikai jāsāk savienot ar sitieniem.
Kad biju sīks, dzīvoju ļoti sliktā rajonā Anglijā. Tētis aizsūtīja uz boksu, bet nekas nopietns nesanāca. Atbraucu uz Latviju un 13 gadu vecumā sāku iet pie Timura Gaļejeva. Tas jau bija nopietni—uzreiz pēc diviem mēnešiem mani izlika ringā uz pirmo cīņu. Vinnēju ar nokautu. Iepatikās. Kopš tā laika neesmu īsti izlaidis nevienu treniņu. 13-16 gados cēlos 4:30, pirms skolas trenējos, gāju uz skolu, skolā pagulēju… Tad uz otro treniņu un atkal mājās gulēt. Tāpēc arī sasniedzu visas savas pirmās vietas.
Visos Tavos video ir minētas mazās nianses. Pastāsti par sīkumiem un cik daudz tas maina!
Cīņas, tā ir tāda milimetru spēle. Vai trāpīs pa žokli, vai nē. Tas ir ļoti nozīmīgi—kā Tev stāv kāja, uz kuras kājas vairāk likts svars. Tas, cik pareizi tiek pārnests svars un kāda ir stāja nosaka Tavu balansu, Tavs balanss nosaka cik ātri un stipri vari sist. Pamatiem ir jābūt.
Kā Tu parasti sāc strādāt ar kādu, kuram nav fiziskās sagatavotības?
Ja godīgi, pie manis baigi tādi nenāk. Klātienē īsti netrenēju, vairāk online. Mērķauditorija nav iesācēji, vairāk amatieri, kuri jau zina spēli. Nav gadījies, ka pie manis atnāk bez fiziskās sagatavotības, bet pēc idejas esmu atvērts arī iesācējiem. Ja esi iesācējs, tad parasti nemaz nesaproti tās nianses, par kurām runāju un kuras demonstrēju savos video. Iesācējam gribas uzreiz iesist.
Klientiem sākumā sastādu ikmēneša plānu. Vienreiz nedēļā sazvanāmies, pārejam pāri progresam. Pēc katra treniņa viņi sūta video ar vingrinājumiem, sitot pa maisu, pa ķepām sparingā. Tad es to analizēju, pieminu kļūdas, iedodu vēl vingrinājumus.
Nav vieglāk to darīt dzīvē?
Ir, daudz vieglāk. Online sanāk lētāk pašiem klientiem. Ja klātienē €50 par vienu treniņu, online tie ir €200 par visu mēnesi. Gan viņiem izdevīgāk, gan man pašam vieglāk, jo es varu tepat mājās visu organizēt un nav nekur jābrauc. Apvienot gatavošanos cīņām ar trenēšanu labāk noteikti ir šādi. Bet gadās visādi. Nesen bija džeks no Grieķijas, atnāca uz nedēļu, patrenējās, un pazuda. Tad uzrakstīja, ka apmaksās lidojumu uz Grieķiju, lai klātienē trenēju. Man liekas, ka ir tikai divi klienti, kurus gatavoju tieši uz cīņām.
Ar ko Tu nodarbojies ārpus cīņām un treniņiem?
Veidoju personīgo brendu Instagram. Tikai ar cīņām vien normālu piķi nemēdz pelnīt, galvenais ir brends un personība. Koučings man ir bāze. Ar saviem sasniegumiem, es pie tā varu pieturēties un ar to pelnīt. Bez cīņām noteikti ietu uz sociālo mediju biznesa pusi, jo tas man labi sanāk. Piesaistīt uzmanību, saprast algoritmu—liekas ļoti interesanti. Sāku būvēt savu brendu tikai pirms sešiem mēnešiem.
Visu naudu, kas man bija iekrāta, izmantoju kursiem un mentoriem. Samācīties var daudz ko, bet, ja pats nedara, nekur nekas nekustēsies. Pēc aptuveni 30 video sāku saprast, kas strādā, kas nē. Kaut kā iepatikos algoritmam. Likās aizdomīgi, tāpēc izdomāju pamēģināt ar citiem kontiem un citās sfērās. Vienam Jiu-Jitsu džekam pusotra mēneša laikā savācu pāri 20 tūkstošiem sekotāju, citam bokserim arī viral video aizgāja, 4 miljoni skatījumu. Kontents jāveido tā, lai tas palīdzētu arī veidot brendu ilgtermiņā.
Kāds ir plāns brendu attīstīt turpmāk?
Svarīgi ir pie kaut kā pieturēties, īpaši sākumā. Brendam jāizvēlās viens pamats. Mans, piemēram, ir izglītojošais saturs. Ir vēl motivējošie un izklaidējošie. Protams, ik pa laikam jāņem no visa kaut kas; es arī mēdzu iepīt izklaidējošos gabalus. Tas, uz ko eju tagad, ir Sam Sulek stila vlogi. Līdz ar to, ka visa dzīve sākot no pirmdienas būs treniņi un mājas, vlogi varētu būt interesanti—redzēt, kā izskatās profesionāla cīkstoņa dzīvesstils.
Sekotāju man ir daudz, bet brends vēl nav tik stiprs, un šis labi tam palīdz. Nav iespējams sešu mēnešu laikā caur tik īsiem video uztaisīt labu brendu. Piemēram, Daņikam sekotāju ir mazāk, bet brends ir spēcīgs, jo cilvēkiem ir sajūta, ka viņu pazīst personīgi—pavada daudz laika strīmos, Telegram čatā. Man vispār no kamerām ir bail, tāpēc filmēties nav viegli. [smejas]
Vai Latvijas scēnā ir Tev līdzīgi satura radītāji?
Pa pēdām iet Marats Jankovskis no manas komandas. Aptuveni vienlaikus sākām veidot saturu. Viņam ir mazliet citāds stils, tieši vairāk vloga tipa. YouTube viņam ir pāri 100 tūkstošiem sekotāju. 2022. gadā, šķiet, ka biju pirmais, kurš uzvarēja Pasaules kikboksa čempionātu, bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka biju pirmais, kurš saņēma titulu “Labākais cīkstonis ringa disciplīnās”. Iedeva milzīgu kausu par to, ka biju labākais starp visiem čempionātā.
Tieši šogad, pirms aptuveni divām nedēļām, Marats uzvarēja tajā pašā čempionātā un ieguva to pašu titulu. Mūsu trenerim un Latvijai tas ir milzīgs prestižs—viņa divi cīkstoņi, viens pēc otra, ar šādiem panākumiem.
